Dzīvžogi

Dzīvžoga uzdevums pašos pirmsākumos bija veidot aizsargjoslu piemājas zemei, kas aizsargātu no dzīvniekiem un valdošajiem vējiem, lai būtu iespējams sekmīgi audzēt nepieciešamos augus pārtikai. Dzīvžogs, veicot šīs aizsargfunkcijas, sargāja arī no ziņkārīgiem skatieniem, apgādāja ar pārtikā lietojamiem augļiem, kā arī spēcīgi augošie augi varēja papildināt kurināmā rezerves.
Šodien lielākoties būs citi dzīvžoga uzdevumi un mērķi ...

Attīstoties dārzu un parku kultūrai par galveno dzīvžogu funkciju kļūst dekorativitāte, kas bieži veido gan ainavu saistošo, gan nodalošo elementu.
Plašais dzīvžoga augu spektrs, kas labi pakļaujas apgriešanai un veidošanai ietver mūžzaļo, skuju, lapu kokaugu sugas, kā arī neskaitāmas visdažādāko krūmu sugas, kas noder dabiskiem, brīvi augošiem dzīvžogiem. Pastāvot tik lielai augu daudzveidībai dārza saimniekam nav viegli izdarīt pareizo izvēli.

Pirmkārt, Jums jānoskaidro kāds dzīvžoga veids nepieciešams tieši jūsu dārzam.
Dzīvžogi ir dažāda veida :
1.    Brīvi augošie, kas aizņem lielāku platību un atkarībā no augu sugas ir bagātīgi ziedoši.
2.    Lapu kokaugu dzīvžogi, kas ir ļoti daudzveidīgi lapu un ziedu krāsas ziņā.
3.    Cērpamie, kas prasa lielāku darbu un uzmanību, bet atkarībā no augu sugas iespējams regulēt dzīvžoga augstumu, platumu un formu.
4.    Mūžzaļie skuju koku dzīvžogi, kas saglabā zaļumu (vai citu skuju krāsu, atkarībā no šķirnes) visu gadu.
5.    Vīteņaugu dzīvžogi (tiem nepieciešams balsts).
6.    Netradicionālie dzīvžogi no augstajām ziemcietēm un graudzālēm.

Dzīvžogs var norobežot kādu dārza daļu, aizsegt pagalmu no garāmgājēju skatieniem, pasargāt to no vēja un putekļiem. Atkarībā no šīs noteiktās funkcijas dzīvžogus veido zemus (50-70cm augstus), vidējus (1-1,5m) un augstus (sākot no 2m augstuma). Visiecienītākie ir dzīvžogi apmēram 2m augstumā. Parasti vēlēšanās ir, lai dzīvžogs izaug ātri. No mūžzaļiem augiem visātraudzīgākās būs lielā auguma tūjas (Thuja) šķirnes (pieaugums gada laikā apmēram15-20cm), no lapu kokiem – vilkābeles (Crataegus). Protams, jāievēro visas augu augšanas prasības, lai dzīvžogs augtu pietiekami ātri.

 Ja dārzs ir liels, ieteicams dzīvžogs no dažādiem brīvi augošiem krūmiem. Tos var izvēlēties pēc lapu krāsas vai ziedēšanas laika. Tāda dzīvžoga ieteicamais platums aptuveni 3m. Lai dzīvžogs nebūtu caurredzams, var stādīt krūmus divās rindās, lai gan to iesakām reti. Tos var kombinēt arī pēc augstuma, stādot priekšējā rindā zemākus, skaisti ziedošus augus.

Ja nepieciešams vien neliela augstuma dzīvžogs, ieteicams stādīt brīvi augošu vienrindas stādījumu no neliela auguma krūmiem – klinšrozītēm (Potentilla fruticosa) vai Japānas spireju (Spiraea japonica) šķirnēm u.c. stādījumā var kombinēt augus ar atšķirīgas krāsas lapojumu un ziediem. Nevajag aizmirst, ka arī brīvi augošos dzīvžogus nepieciešams apgriezt vienreiz gadā. Ja krūmi zied uz iepriekšējā gada dzinumiem, tos apgriež tūlīt pēc ziedēšanas, bet ja uz jaunajiem dzinumiem - tad agri pavasarī.

Maziem un formāla stila dārziem ļoti piemēroti ir cirptie dzīvžogi. Tiem nevajag daudz vietas, bet tie pietiekami labi aizsargā no nevēlamiem skatieniem, turklāt ir labs fons citiem apstādījumu augiem. Cirptajiem dzīvžogiem ļoti piemēroti ir augi ar blīvu un smalku zarojumu. Visbiežāk izvēlas vilkābeles, skābaržus, spožo klinteni, bārbeļu šķirnes u.c. Tā kā šie krūmi veido pieaugumu diezgan strauji (20-40cm), tos parasti apgriež divas reizes sezonā – aprīlī un atkārtoti līdz jūlijam.

Mūžzaļu dzīvžogu iegūsiet ja stādīsiet skuju kokaugus – rietumu tūjas daudzveidīgās šķirnes, kolonveida kadiķus un īves. Īves labi augs noēnotās vietās (pieaugums 10-15cm). Ja vēlaties ātraudzīgu, biezu un skaistu dzīvžogu visu gadu, tad ieteicams izvēlēties kaut ko no rietumu tūjas šķirnēm. Tās labi aug arī pilsētu apstākļos, ir samērā mazprasīgas, ilgmūžīgas un ziemcietīgas. Tūjas ir ar atšķirīgu formu, augstumu un skuju krāsu. Šīs atšķirības arī nosaka konkrētās šķirnes pielietojumu apstādījumos. Zemās pundurformas stāda zemajos dzīvžogos. Lielāka auguma tūju šķirnes atkarībā no to formas var stādīt veidojamos dzīvžogos vai brīvi augošos dzīvžogos.

Visātrāk dzīvžogu varēsiet iegūt, ja stādīsiet vīteņaugus, taču tiem noteikti nepieciešams balsts – žogs (metāla vai koka). Ļoti ātri aug pieclapiņu mežvīns, apmēram 3 gados jūs varēsiet iegūt vasarā zaļu, bet rudenī spilgti sarkanu sienu. Šādā gadījumā jārēķinās, ka ziemā šāds dzīvžogs būs caurredzams, kas gan raksturīgi arī lapu krūmu dzīvžogiem. Dažādu konstrukciju apaudzēšanai noder arī citi vīteņaugi, kas varbūt aug nedaudz lēnāk, bet ir neatkārtojami savā daudzveidībā..

Dzīvžogu var veidot arī no augstajām ziemcietēm (rudbekiju un ziemasteru augstās šķirnēm, zeltslotiņām, krastkaņepēm, astilbēm u.c.) un augstajām graudzālēm – miskantēm, kuru dažādās šķirnes atšķiras ar augu augstumu un skaru nokrāsu.

Stādīšanas attālumi ir atkarīgi no dzīvžoga veida, augstuma un auga sugas. Zemos cērpamos dzīvžogos attālums starp stādiem ir aptuveni 30cm, vidēji augstos tas ir 40-50cm, bet augstos 60-70cm.Brīvi augošos zemos dzīvžogos ieteicamais attālums starp stādiem ir 40-60cm, vidēji augstos 60cm līdz 1m, bet augstiem dzīvžogiem šis attālums būs 1-1,5m (atkarībā no augu sugas).

Augsnes sagatavošana. Visieteicamāk dzīvžogu stādīt tranšejās, kuras rok 40-60cm dziļas un 50-70cm platas, atkarībā no plānotā dzīvžoga augstuma. Tranšeju piepilda ar auglīgu augsni, pievienojot nedaudz pilnmēslojuma. Labus rezultātus dod satrūdējušu kūtsmēslu vai kūdras substrāta iepildīšana tranšejas apakšā. Stādīšanu labāk veikt, kad ir apmācies un nespīd saule. Tā būs vieglāk pasargāt stādu saknes no iekaltēšanas. Ja tomēr jums liekas, ka saknes ir apžuvušas, variet stādu apliet pirms stādīšanas. Gadījumā ja stādam vēl nav izveidojies sakņu kamols (kā tas ir konteinerstādiem), tad noteikti stāds ir jāapgriež, tā veicinot tā labāku ieaugšanos. Parasti zarus saīsina par 1/3 vai 1/2. Stādot stādus kas audzēti konteinerā jeb podiņā nav jāraizējas par pareizo stādīšanas laiku – šos stādus jūs droši variet stādīt visu dārzkopības sezonu. Šiem stādiem sakņu sistēma ir pilnībā izveidojusies un pie stādīšanas rūpes nesagādās. Pēc iestādīšanas zemi ap visu stādu saknēm uzmanīgi jāpieblīvē un stādījumi kārtīgi jāaplej. Lapu krūmi dzīvžogus, kas paredzēti skata aizsegšanai (piemēram, vilkābele, Kaukāza plūme u.c.), pēc iestādīšanas vēlams apgriezt vismaz uz pusi – jo vairāk apgriezīsiet sākumā, jo dzīvžoga apakšējā daļa nākotnē būs pilnāka un necaurejamāka/necaurredzamāka. Tā ir tradicionāla kļūda, ka iestāda dzīvžogu, sagaida, kad tas ir vajadzīgajā augstumā un tad sāk to cirpt – krūms lejas daļā ir ļoti rets, ar izteiktiem zariem, un vēlamais mērķis nav sasniegts vai sasniegts nosacīti. Ja vēlaties tiešām labu rezultātu, jārēķinās, ka vajadzīgo augstumu sasniegsiet ilgākā laikā, bet, pareizi veidojot dzīvžogu, izdosies to izveidot kā blīvu un zaļu sienu visā tā augstumā.

Galantus speciālistu padoms un palīdzība mūsu klientiem ir pieejami vienmēr. Profesionāļu veikts darbs garantē Jūsu iecerēto rezultātu gan dzīvžogu izvēloties, gan stādot, gan arī pareizi kopjot! Sadarbībā ar vadošajām Eiropas kokuadzētavām varam piedāvāt Latvijā pagaidām reti izmantotos škabāržu dzīvžogus - uzreiz gatavā izmērā (jau vairākus gadus veidotus) vai pat jau no izveidotiem gataviem elementiem - tos tikai jāsastāda plānotajā vietā un dzīvžogs jau gatavs!
Vairāk informācijas par daiļdārza tēmām www.galantus.lv

Raksts apskatīts : 19003 reizes.